Ievas zied? Zied! Tātad maijs? MAIJS! :)

Sveiki, mīlīši! Šodiena radīta tam, lai es papildinātu bloga krājumus ar vēl vienu no rakstiem.
Ir 3.maijs, otrdiena, plkst.16:59 pēc Zviedrijas laika. Vēl pirms dažām stundām pie mums bija pamatīgs sniegs, vējš un lietus...Jā, jā, nepārlasījāties - SNIEGS! Kā pie mums teiktu "Cīruļputenis". Sākt mākt bažas, jo šī "nevēlamā dabas parādība" pie mums ir aizkavējusies jau otro dienu. Bet skaidrs ir viens, ne tikai latvieši vienmēr čīkst par laika apstakļiem. Arī pie mums par to vien runā. Visapbižotākie jūtas itāļi un spāņi. Kad iepriekšējo nedēļu saulīte pa zemes virsu rotājās, +21 grāds - slikti. Kad debesis ar zemi kopā jaucās, atkal slikti :D Acīmredzot, pavasaris ievieš savas pārmaiņas un koriģē laiku kā tam patīkās. Pavasara mētelis nekur tālu nav nolikts, tā kā viss pie lietas :)

Kas tad noticis pa šo laiku? Laikam šoreiz sākšu ar akadēmiskajām lietām, jo esmu patiesi saviļņota. Šodien sākās pēdējais šī akadēmiskā semestra kurss ar nosaukumu "Global Governance and International Organizations". Kursu lasa sieviete, kurai ir tik bagāts un emocionāls stāstījums, kad vēl joprojām esmu sajūsmā. Šodien pat nespēju neko pieraktīt no prezentācijas, jo viņa tik aizrautīgi izklāstīja jauno vielu, kad es sēdēju ar muti vaļā :) Jūtu, kad pēdējais kurss "aizies uz urrāā!". Prieks arī par to, kad beidzot izbaudīšu arī "orālo eksāmenu". Visi iepriekšējie bijuši 24 stundu mājas eksāmeni. Pagājušo nedēļu tika uzrakstīts 3.eksāmens. Ceru, kad veiksmīgi - rezultātus gan zināšu pēc 3 nedēļām. Tā kā akadēmiskā dzīve iet uz noslēgumu. Vēl izbaudu sēdēšanu zālienā pie Universitātes, lasot literatūru... :)

Un protams, ne tikai akadēmiskā dzīve "slīd no pirkstiem"...Patiesībā, ar katru dienu jūtu, kā pēdējais mēnesis sarūk mazumā. Rakstot vārdu PĒDĒJAIS vēl joprojām neticās. Bet labi...ko vēl par to - kad pienāks laiks, tad pienāks :) Lieldienas tika nosvinētas uz goda! Signija bija kārtīga nama māte un savā virtuvē bija sarīkojusi mielastus. Neko īpašu studentu maks šeit nevar atļauties, bet kārtīgam latviešu rasolam, krāsotām olām un "pagalei" (saldais ēdiens) pietika. Tika iemarinēta arī vistiņa sašlikam. Kā izrādās, rasols tiek dēvēts arī par lietuviešu un turku nacionālo ēdienu par ko visi bijām pārsteigti un ķircinājām viens otru dienas garumā. Toties diena tika aizvadīta "bārbekjū" gaisotnē, gozējoties saulē.

Ar īpašu ceļošanu vairs aizrauties nevar, jo jāsāk domāt par biļešu pasūtīšanu mājās braukšanai. Tēriņi...tēriņi...tēriņi, bet dzīvojam taču vienu reizi, ne tā? Ballītes arī "pieprasa" savas izmaksas. Un, neviena nedēļas nogale, protams netiek pavadīta mājās. Tad arī no kaut kā ir jāatsakās, lai kaut ko izbaudītu :) Pamzām sākam pavadīt mājās vairākus no Erasmusniekiem. Ar katru dienu pārņem aizvien dīvainākas sajūtas, jo nu jau vairs nav atlicis NEKAS! Patiesi, nekas! Tādēļ, arī Signija cenšas izbaudīt ikvienu viņai sniegto iespēju! 26.maijā visiem VIS Erasmus biedriem paredzētā lielā atvadu ballīte. Tajā, noteikti tiks nobirdināta arī kāda asara, jo laiks ir paskrējis nemanot. Ir iemantoti patiesi draugi, kolosāli paziņas. Bet, neizplūdīsim sentimentā...Pēdējais "slapjais un sensitīvais bloga ieraksts" vēl tikai taps!

Či...či... Ar sveiciniem un bučām :*